OldBoy amerikāņu versijai ir bijis daudz laika. Kopš brīža, kad tas pat tika apsvērts, satraukts Chan-wook Park 2003. gada korejiešu adaptācijas faniem, jaunais OlbBoy ieguva daudzsološu sākumu, kad to atbalstīja Stīvens Spīlbergs un Vils Smits - tikai lai šie divi smagsvari to nomestu pirms zaļas gaismas iedegšanās. dots. Projekts tika atdzīvināts, kad tas aizķēra tādus lielvārdus kā Josh Brolin, Samuel L. Jackson un Sharlto Copley, taču Spike Lee izvēle par režisoru bija tikpat dalāma, cik tā ir bijusi intriģējoša.
Neskatoties uz diezgan stabilo sarkanās joslas reklāmkadru, kas apliecina to pašu kaismīgumu, cieņu un savīto redzējumu, kas oriģinālam ļāva kļūt par hitu, jaunais OldBoy joprojām nesaņem daudz mīlestības. Mēs runājām ar dažiem no dalībniekiem un filmas autoriem, par kuriem tik ļoti ticēts, par to, ko viņi ir paveikuši, lai atšķirtu viņu versiju par kaut ko vērtīgu un unikālu; jūs varat arī apskatīt augšpusē esošās filmas klipu un jaunus attēlus visā sludinājumā.
Mēs tikām galā ar OldBoy pārtaisīt rakstnieku Marku Protoseviču (I Am Legend) 2013. gada Ņujorkas komiksu koncertā. Viņu pavadot, tika iecelti dalībnieki Maikls Imperioli (The Sopranos) un Poms Klementieffs, kuri spēlē Čakču, Džoša Brolinas Džo Dusketa veco draugu un attiecīgi Džoisu mocījušā vīrieša miesassargu. Lai gan trio mēģināja apspriest filmas tapšanas mākslu un dziļāk izpētīt tās nozīmi un meistarību, saruna neizbēgami turpināja pievērsties tam, kāpēc šim kulta iemīļotās filmas pārtaisījumam vispirms bija jāeksistē:
Marks Protosevičs: Kad es pirmo reizi iesaistījos šajā, kas pats par sevi ir interesants stāsts, jo es tajā iesaistījos, jo saņēmu zvanu no Vilta Smita. Sākotnēji Vils Smits bija strādājis ar Vilu Smitu filmā "Es esmu leģenda", un viņš man teica: "Es vēlos, lai jūs uzrakstītu manu nākamo filmu, tas ir OldBoy pārtaisījums, un Stīvens Spīlbergs to vadīs." Tad divas dienas vēlāk es biju lidmašīna uz LA un tikšanās ar Spīlbergu gadu, kas bija pakete, un tad tas pilnībā sabruka. Tas, iespējams, bija sākotnējais interesants āķis, un es strādātu ar viņiem šajā jautājumā, nevis teiktu: “Vai jūs interesē OldBoy pārtaisīšana?” Bet, kad tas sabruka, es biju kļuvis tik aizrautīgs pret materiālu un biju izstrādājis trīsdesmit lappušu garu, un, ja filma man bija skaidra manā galvā, producents joprojām gribēja iet uz priekšu, tāpēc es teicu: "Es esmu iekšā". Šis man patiešām kaut ko nozīmēja.
Jūs varat iedziļināties visā … - Es zinu, ka tur ir daži fundamentālisti, kuri uzskata, ka oriģinālā filma nekad nav bijis jāpārskaņo, un es cienu viņu izjūtu, un, iespējams, neko nevaru pateikt, lai to mainītu, taču ir filmu vēstures kurss dažu ārzemju filmu diezgan labas versijas angļu valodā vai klasikas pārtaisījumi. Esmu priecīgs, ka Deivids Kronenbergs pārtaisīja dziesmu “The Fly”. Iznāk japāņu valodas versijas “Unforgiven” versija, un es par to esmu ieinteresēts. Es nesaku: 'cik viņi uzdrošinās pārtaisīt' Nepiedod! ' Es par to esmu ieinteresēts. Es domāju, ka kaut kas labs ir atvērtā prāta uzturēšana un atvērtība jaunai pieredzei.
Marks Protosevičs: Kad jūs saskaraties ar adaptāciju - neatkarīgi no tā, vai tā ir grāmata, esoša filma, grafisks romāns vai video - liela daļa no tā ir tīri analītiska, lai arī kur tā notiktu, “ok, ir tikai tik daudz šī materiāla, ko mēs var aizņemt vai tas var nedarboties ”, bet liela daļa no tā kļūst tikai par šāda veida emocionālām, zarnu, radošām sajūtām. Daudzas reizes jūs vienkārši tiecaties pēc instinkta, tāpēc tās ir filmas, par kurām es gribēju sekot, ievērojamas lietas, kuras mēs visi gribējām tur atrasties. Bet ir arī variācijas.
Spike un es par to runājām jau pašā sākumā, gluži kā nodoma ziņā, bija kā dziesmu vāka versijas. Es mīlu Neila Younga dziesmu "Like A Hurricane", bet Roxy Music izdara šo apbrīnojamo vāku. Tātad tas ir tāds [lieta], kurā jūs cienāt oriģinālu, bet mēģināt padarīt to par savu, cik vien iespējams. Viena lieta, kas man šķiet garlaicīga pat vāka versijā, ir tāda, ka dziesma izklausās tieši tā pati kā oriģināla, bet tad esmu dzirdējusi arī vākus, kur tik tikko atpazīstat oriģināldziesmu, tāpēc ir līdzsvara atrašana. Starp oriģināla godināšanu un ticiet man man nekas cits kā cieņa pret oriģinālu, un tas bija viens no nodomiem - iedziļināties šajā vietā no goda un cieņas vietas, kā arī kā radošam cilvēkam, kuru vēlaties padarīt to par savu. Jūs vēlaties kaut ko sev atnest. Varbūt papildiniet tēmas, kas ir nedaudz interesantākas gan man, gan Spikei.
Protams, lai auditorija būtu atvērta jaunai pieredzei, ir vajadzīgs režisors, kurš tos spētu pārdot pēc jaunas vīzijas un jaunām idejām, un Spike Lee ir tik daudz mazinātāju - vairāk par viņa personāldaļu ārpus ekrāna, nevis darbu uz ekrāna -, ka tas pārdod cilvēkus šajā jaunais OldBoy ir kļuvis gandrīz divtik neiespējams.
Tomēr, ja ir viena persona, kas var spriest, ko Lī ir paveicis ar Oldboy, tas ir Maikls Imperioli; pirms viņa slavas veidošanas ieslēgšanas The Sopranos, aktieris ir strādājis ar Lī piecās filmās (Džungļu drudzis, Malkolms X, Clockers, Girl 6, Summer of Sam), tāpēc viņš zina visu par režisora vizuālo veiklību un to, kā spriest par savu darbs pie OldBoy pret citām viņa filmām.
Jautāts, ko Lī vizuāli ir paveicis ar pārtaisīšanu, Imperioli sacīja, ka tā daudzējādā ziņā ir Spike Lee “komiksu filma”:
Maikls Imperioli: Es domāju, ka tas ir aiziešana no viņa, jo tas sākotnēji ir balstīts uz grafisku romānu, un es domāju, ka tur ir sava veida paaugstinātā realitātes izjūta un vizuāli ir noteikts tonis - krāsas, kas popsējas šāda veida grafiskā romāna veidā. - kas ir patiešām aizraujoši. Es domāju, ka viņš to patiešām apskāva, jo “mēs ne tikai veidojam drūmu realitātes virzītu filmu, tā gandrīz notiek šajā alternatīvajā Visumā” no tā, ko es redzēju, es biju patiesībā sajūsmā.
Papildus dažiem vizuāliem krāšņumiem Imperioli sacīja, ka Lēnam tikpat svarīgi ir darba rakstura aspekti:
Maikls Imperioli: Es domāju, ka ar Spīķi viņš ir ļoti personāžu virzīts režisors, viņš mīl aktierus, tāpēc jūs iegūsit šo kombināciju. Es domāju, ka tas ir patiesi satraukti, jo Spike Lee nav tas vārds, par kuru jūs vispirms domājat par “OldBoy” pārtaisīšanu - acīmredzot vienā reizē tieši Stīvens Spīlbergs gribēja šo filmu pārtaisīt kopā ar Vilu Smitu. Būtu bijusi diezgan atšķirīga situācija, un es domāju, ka tas ir patiešām aizraujoši. Es domāju, ka pārsteidzošais Spike ir tas, ka viņš vēlas [darīt dažādas lietas], tagad viņš dara kaut ko tādu, par ko viņš ir piesaistījis līdzekļus [Kickstarter], un pirms tam, kad notika ‘Red Hook Summer’, viņš izdarīja par 10 miljoniem dolāru, ar kuriem viņš ir gatavs spēlēt ļoti dažādas arēnas. Tas viņu padara par lielisku mākslinieku.
Bet, ja jūs esat oriģināla cienītājs, jums nav jāuztraucas: jūs joprojām saņemat daudz nežēlīgas vardarbības:
Maikls Imperioli: Ak, jā, tas ir vardarbīgi. Es domāju, ka, diemžēl, tā ir daļa no stāsta, daļa no tēmas. Tā ir daļa no pasaules, kurā mēs dzīvojam. Tehnoloģiju dēļ - pirmais, kas man ienāca prātā, bija velosipēdisti, kas uzbruka puisim, es domāju pirms divdesmit vai trīsdesmit gadiem, jūs nekad nebūtu redzējis tā attēlus. Tāda veida lietas, ar kurām mēs dzīvojam daudz regulārāk. Jūs redzat novirzes un teroristu grēksūdzes - mēs to daudz vairāk apzināmies šajā sabiedrībā un esam zināmā mērā pret to imunitāte vai arī mēs pamazām esam imūni pret daudzām šīm lietām. Es domāju, ka tāpēc šī filma spēlē tik lielu lomu, tas ir stāsta elements … Es teiktu, ka tas ir kā Karma, cēlonis un sekas. Tas ir mans ņemt. Es esmu pārliecināts, ka Markam, iespējams, ir daudz atšķirīgs un vairāk izteikts raksturs.
Marks Protosevičs: Man bija trīs tikšanās ar Stīvensu, un vienā no pirmajām tikšanās reizēm viņš teica: “mans dēls mani nogalinās, ja mēs to nepadarīsim tik intensīvu kā oriģināls”, tāpēc viņaprāt, mēs domājam tur doties. Tagad es nedomāju, ka viņš kādreiz bija sarunājies ar Vilu [Smitu], tāpēc kurš zina, kas varētu būt noticis, bet pat tajos agrīnajos posmos bija pamudinājums to meklēt.
Otrs pieņēmums bija tas, ka mēs kaut kā gatavojamies izstumt un padarīt to nedaudz taustāmāku plašai auditorijai, un es varu jums apgalvot, ka mēs to nedarījām. Es joprojām ceru, ka tai ir publika un ka viņi to izbauda, bet nodomi jau no paša sākuma …. Es domāju, ka mēs visi bijām līdzīgi: “Lejam tikai ar āmuru un skuvekli ielēkt baseinā un redzēsim, kas notiks!”
Acīmredzot tas pārāk izpaudās kā vardarbīgs, jo viens no aktieriem izjuta sāpes:
Poms Klementiefs: Es esmu nelieša veida miesassargs, un, pateicoties viņam [Markam Protosevičam], esmu meitene … Man nācās trenēties cīņas mākslā, piemēram, Taekwondo iedvesmotos treniņos divus mēnešus, piemēram, trīs stundas dienā. Es pazaudēju toenail … Es to pazaudēju pēc filmas, jo es esmu patiešām profesionāla, tāpēc pēc tam, kad es ieliku Band-Aid ar to Angry Birds izraisīt viņi ir gudrs, un anyway …
Visbeidzot, mēs vaicājām Protosevičam par producenta apgalvojumu, ka ASV OldBoy beigas ir pat tumšākas nekā korejiešu:
Marks Protosevičs: tieši tā viņš jutās. Tas ir tā, kā jutās daži citi cilvēki. Tātad jums būs jāredz, jūs varat būt tiesnesis. Jūs man sakāt, kad esat redzējis filmu.
-
Šajā brīdī, kā norādīja Protosevičs, ir gandrīz neiespējami, ka, pēc viņa domām, kāds oriģināla cienītājs, kurš ienīst šīs jaunās filmas ideju, tiek mainīts. Tomēr mēs redzējām kadrus, kas tika demonstrēti OldBoy NYCC paneļa laikā, mēs esam redzējuši sarkanās joslas reklāmkadrus un esam dzirdējuši, ka nabaga puisis, kurš uzrakstīja filmu, izliek savu sirdi nesaudzīgajam “Con” pūlim. Viss, ko mēs sakām, ir, ka šī filma, iespējams, nebūs vissliktākais pārtaisījums, un varbūt (tikai varbūt) tā ir pelnījusi iespēju nostāties pati.
_______________
Mēs visi droši zinām, kad OldBoy 27. novembrī apmeklēs teātrus.
